Verbtabelle für conclamitare
Personalformen des Präsensstamms
| conclāmitō |
|---|
| conclāmitās |
| conclāmitat |
| conclāmitāmus |
| conclāmitātis |
| conclāmitant |
| conclāmitem |
|---|
| conclāmitēs |
| conclāmitet |
| conclāmitēmus |
| conclāmitētis |
| conclāmitent |
| conclāmitābam |
|---|
| conclāmitābās |
| conclāmitābat |
| conclāmitābāmus |
| conclāmitābātis |
| conclāmitābant |
| conclāmitārem |
|---|
| conclāmitārēs |
| conclāmitāret |
| conclāmitārēmus |
| conclāmitārētis |
| conclāmitārent |
| conclāmitābō |
|---|
| conclāmitābis |
| conclāmitābit |
| conclāmitābimus |
| conclāmitābitis |
| conclāmitābunt |
| Imperativ I |
|---|
| conclāmitā! |
| conclāmitāte! |
| Imperativ II |
| conclāmitāto! |
| conclāmitāto! |
| conclāmitātōte! |
| conclāmitanto! |
Nominalformen des Präsens- und Partizipialstamms
| Infinitiv Präsens |
|---|
| conclāmitāre |
| Infinitiv Futur |
| conclāmitātūrum/-am/-um esse |
| Partizip Präsens |
|---|
| conclāmitāns, conclāmitantis |
| Partizip Futur |
| conclāmitātūrus/-a/-um |
| conclāmitandī, conclāmitandō, ad conclāmitandum, conclāmitandō |
|---|
| conclāmitātum / conclāmitātū |
|---|
Personalformen des Perfektstamms
| conclāmitāvī |
|---|
| conclāmitāvisti |
| conclāmitāvit |
| conclāmitāvimus |
| conclāmitāvistis |
| conclāmitāvērunt |
| conclāmitāverim |
|---|
| conclāmitāveris |
| conclāmitāverit |
| conclāmitāverimus |
| conclāmitāveritis |
| conclāmitāverint |
| conclāmitāveram |
|---|
| conclāmitāverās |
| conclāmitāverat |
| conclāmitāverāmus |
| conclāmitāverātis |
| conclāmitāverant |
| conclāmitāvissem |
|---|
| conclāmitāvissēs |
| conclāmitāvisset |
| conclāmitāvissēmus |
| conclāmitāvissētis |
| conclāmitāvissent |
| conclāmitāverō |
|---|
| conclāmitāveris |
| conclāmitāverit |
| conclāmitāverimus |
| conclāmitāveritis |
| conclāmitāverint |
Nominalformen des Perfektstamms
| conclāmitāvisse |
|---|
| conclāmitātus/-a/-um |
|---|